Soundarcade

Sākšu ar to, ka šo te rakstu galvenokārt, lai pārbaudītu, vai maz spēju vēl rakstīt, un pat īsti neceru, ka kāds šo lasīs. Sen nav rakstīts neviens raksts, lai vai tēmas bija – iemesls vienkāršs – nebija vai nu laika, vai iedvesmas to darīt.

Protams, varu nostāstīt par industrial metal grandiem Rammstein un viņu koncertu Rīgā. Jā, Rammstein pilnīgi noteikti var pieskaitīt pie manām mīļākajām grupām un koncertu es gaidīju, aiz sajūsmas lēkājot un droši vien izskatījos tā, it kā būtu pīpējis vecas kolas pudeles un uzdzēris pa virsu benzīnu. Un bija arī vērts, jo šajā koncertā (tāpat kā Limp Bizkit) tiku fanu zonā (īpašs paldies Overkirilam), kas vēl jo vairāk pastiprināja iespaidus. Paskatoties uz saspīlēto pūli, kuriem bija tā sauktās “parastās biļetes”, pārņēma pārākuma sajūta un pēkšņi likās, ka sviedrainajā saspiestībā fanu zonā ir tik daudz vietas kā tuksnesī. Tuksneša iespaidu mazliet papildināja iespaidīgie pirotehnikas krājumi, ar kuriem droši varēja nodrošināt Arēnas apsildi, jo karstums no tiem nāca visai iespaidīgs.

Turpinot par mūziku, tā arī nespēju izprast, kā spēju klausīties tik daudz “Dzelzs Vilka” daiļradi un tajā pašā laikā palaist garām visus viņu koncertus, kas notikuši, īpaši jau to, kas notika klubā “Nabaklab”  – tas atrodas faktiski pie manām mājām, un es par to nemaz nezināju!

Ja reiz sākam par “Nabaklab”, tad jāturpina par vakardienas ausudžinkstinošo Soundarcade koncertu, kas man bija kā patīkams pārsteigums, jo viņus sāku klausīties tikai pavisam nesen un jau uzreiz jādodas uz koncertu. Iespaidi šādi – Soundarcade, bez šaubām, nospēlēja tiešām labi, bet viņu mūzika tomēr ir noskaņas mūzika, kuru vislabāk ir klausīties 2 naktī, vasarā, tumsā, kad ārā līst lietus un ir pērkona negaiss. Šogad noteikti esmu apņēmies apmeklēt kādu viņu brīvdabas koncertu festivālos, jo “Nabaklab” pagrabā viņi kaut kā neiederas. Jā, mūzika bija laba, skaņas kvalitāte arī, bet neatstāja sajūta, ka vajadzēja spēlēt turpat pretim klubam Bastejkalnā, nevis pagrabā. Par pašu “Nabaklab” runājot – vieta, kuru pilnīgi noteikti ir vērts apmeklēt, jo ir plašas telpas un ir gan, kur jaku nolikt, gan iespēja piesēst, ja nav vēlmes stāvēt un klausīties koncertu. Jāatzīmē arī, ka skaņas kvalitāte nebūt nebija tā sliktākā. 🙂

Hei, ja tu šito lasi, tas nozīmē, ka esi izlasījis visu iepriekšējo (cerams 😀 ) Ja esi izlasījis, lūdzu Tev “Soundarcade” daiļrade:

~ no pviljams uz 17 aprīļa, 2010.