Jauns.

Tikko tikai aptvēru, ka nu jau tā kā būtu brīdis kaut ko jaunu ar uzrakstīt. Pēc salīdzinoši ilgām pārdomām, kuru laikā tomēr izlēmu nerakstīt par ikdienas stulbībām, kuras izlasot cilvēkiem izkrīt acis un varbūt arī ausis, nerakstīšu arī par saviem krūtsgaliem, bet gan par mūziku. Pievienojoties šim blogam, pati pirmā doma bija rakstīt par mūziku, bet kaut kā vēl joprojām tas nav sanācis.

Tātad es biju uz grupas THU12th koncertu (kas bija reizē arī šīs grupas albuma prezentācija) studentu klubā.

Nu, sākums šāds – divas varen jaukas meitenes, zinot manu apsēstību ar šāda stila mūziku, aizvilka mani uz šo pasākumu. Vēl pie tam ņemot vērā to, ka tiku iekšā par brīvu, iespēju izmantoju, lai vai nebiju tovakar sevišķi koncertu noskaņā un ātri vien pēc tā notinos. Bet ne par to stāsts.

Patīkams bija mans pārsteigums par to, ka studentu klubs patiesībā ir tīri jauka vieta, kur varētu aiziet vēl. Vēl jo lielāks patīkamais pārsteigums bija par grupām – pavadītāji nebija sliktāki par galveno grupu THU12th – īpaši jau nu man iepatikās „Brand nu band” – dzīvajā jau nu īpaši šai grupai viss izdevās perfekti. Arī par pašu THU12th neko sliktu nevaru teikt – labs vokāls, labs izpildījums, un pie tam grupas solists tīri labi spēja organizēt publiku, pie skatuves koncerta laikā mošpits notika visu laiku.  Nu, tad nu paliek arī otra pavadošā grupa – „Carpe Diem”  -sievietes vokāls, patiesībā dziesmas tīri labas, īpaši jau studentu klubā, bet pēc tam, atradis šo grupu internetā, kaut kā tomēr nepievienoju saviem favorītiem..

Kā vienu no ļoti nepatīkamajiem faktiem varu minēt to, ka vienā brīdī koncerta vidū uz skatuves uzkāpa visai neapmierināta sieviete policijas pārstāvja pavadībā, kura pavēstīja, ka visi THU12th albumi esot nozagti un vainīgi esot strīpaiņbikši… žēl, jo albums likās cerīgs. Veiksmi grupai atgūt zaudēto!

~ no pviljams uz 12 novembrī, 2009.